Tātad... No paša sāškuma savā foto ceļā (ap 1998. gadu vai apmēram tā) es galvenokārt fotografēju cilvēkus. Protams, bija arī ainavas, arhitektūra, dažādas abstrakcijas un klusās dabas, bet tas man nebija tik interesanti. Kāpēc? Nu, kas gan tagad to sapratīs...
Sāku ar sevi un draudzenēm, protams. Ar autoportretiem, iespējams, dalīšos vēlāk.
Bet šeit ir paši agrākie saglabājušies manas mīļākās modeles un draudzenes portreti. Un tas ir 2006. gads. Agrākie portreti ir saglabājušies tikai analogo attēlu veidā.
Bet šeit ir paši agrākie saglabājušies manas mīļākās modeles un draudzenes portreti. Un tas ir 2006. gads. Agrākie portreti ir saglabājušies tikai analogo attēlu veidā.
Par reālu naudu pirmo reizi fotografēju 2005. vai 2006. gadā. Kā tagad atceros, tā bija meitene, kurai vajadzēja attēlus, lai iestātos kādā aktieru augstskolā. Fotosesija notika manā istabā ar divām 500 vatu celtniecības halogēnām lampām uz kāda zaļgana samta mēbeļu auduma gabala fona, kas nezināmu iemeslu dēļ tur bija. Neatceros, kā šis fons vispār turējās no lampām karstajā gaisā ... bet bildes mums sanāca, viss izdevās. Tā meitene, starp citu, rezultātā kļuva par modeli un aktrisi, un viņas portrets (lai arī ne mana darba) rotāja kāda bieza romāna vāku pēc pāris gadiem. Man bija ļoti patīkami, ka izdevās savā laikā veikt kaut kādu ieguldījumu mana pirmā īstā klienta profesionālajā dzīvē. Diemžēl attēli no šīs fotosesijas nav saglabājušies. Bet ir saglabājies cits portrets ar to pašu "samtu" fonā, uzņemts ar to pašu gaismu.
Aptuveni tajā pašā periodā es "piestrādāju" par fotogrāfu vietējā modeļu aģentūrā. Nosacīti, jo man par to nemaksāja naudu. Bet pieredze bija noderīga.
Protams, es paralēli fotografēju visus, kurus varēju nofotografēt. Es īpaši nesatraucos par to, kā to visu pārveidot par profesionālu darbību vai kā citādi progresēt. Man vienkārši patika fotografēt. Bet, protams, es vēlējos to darīt stilīgi. Es neglabāju nejaušu cilvēku attēlus uz visiem laikiem, bet tomēr ir dažas bildes ar draudzenēm no 2010. līdz 2015. gadam.
Kā redzat, man vēl bija tālu līdz kādam noteiktam stilam. Un tajā laikā bija modē daudz retušēt, ar ko es ar prieku nodarbojos... tikai ar laiku tas pārvērtās par konveijeru un pārstāja mani iedvesmot. Bet par to es kādreiz pastāstīšu citā reizē.